Mājvietas stāsta 3.daļa jeb Figurēšana ar laiku un LAIKU

.

Mazais, apaļīgais vīrs pašos spēka gados, tas, kurš sevi dēvē par Karlsonu, mums, Šambungām ļoti patīk.

Tie, kuri šo to zina par viņu, noteikti atceras, KUR un KĀ viņš dzīvo. Uz jumta, jā. Un vēl – viņš tiranizē, jandelē un figurē. Gluži tāpat kā mēs, Šambungas. Priekš tiem, kuri iedomājas, ka zina, kas ir visu lietu kārtība un kā to panākt, mēs ar savu ritmu un vibrāciju TIRANIZĒJAM. Priekš tiem, kuri kaut ko kārto, bet paši īsti nezina, ko, mēs JANDELĒJAM. Bet ar tiem, kuri pasauli nevis pārveido, bet pieņem, ar tiem, kuri meklē atrod un iet savu ceļu, ar tiem mēs FIGURĒJAM – kopā radām mazstāstiņu, kas ieplūst lielajā stāstā.

Tornītis, kas vasaras izskaņā tapis uz mūsmāju jumta, tā vien liek domāt, ka tūlīt atvērsies viens no lodziņiem, un Karlsons cēli no tā izlaidīsies, lai pafigurētu kādu nenovaktētu zaptes burku vai cilvēcisku ilūziju. Šis Karlsona gariņš te figurēja visu tornīša būvēšanas laiku, izpaužoties ar mums jau pazīstamo laika un LAIKA spēku. Nekas nenotika tad un tā, kā bija iecerēts, bet domājams, labāk :)

Fakts, ka tornītis BŪS, tika iefigurēts jau vairāk kā pirms gada - kārklojot un visādi citādi jumiķojot mājas jumtu. Tā pašā viducī tika atstāts velēnu nenoklāts laukumiņš. Nejauši šis laukumiņš visu šo laiku kalpoja kā indikators, ka ārā līst, jo lāses radīja patīkamu čaboņu.

Tornītis tika iecerēts kā papildus dienasgaismas avots un mājas vēdināšanas iespēja, arī kā iespēja uz balkoniņa nostāties pilnā augumā un vērot tāles uz visām debespusēm. Un vienkārši tāpat – tā gribējās. To būvēt tika ieplānots jau ar pirmajām siltajām pavasara dienām, bet jau te laiks un LAIKS sāka ar mums figurēt, un mēs ar prieku tam ļāvāmies. Kā jau šīs vasaras īsstāstiņā minēts, tā mums izvērtās sabiedriski aktīva, gan ciemiņus uzņēmām, gan paši ciemojāmies, turklāt šajā maģiskajā virpulī ļoti daudz mūsu – Šambungu – satikās ar saviem saimniekiem. Tāpēc brīdis, kad izfigurējās iespēja ķerties pie tornīša, pienāca pašās augusta beigās, un plānoto pāris dienu vietā “būvdarbi” ievilkās teju uz mēnesi. Jo tajā laikā ietrāpījās gan ļoti vējainas un lietainas dienas, gan ciemiņi un ciemošanās, gan bungu darbnīcas. Tornītis tika pabeigts jau astronomiski/astroloģiskajā rudenī.

Par pašu būvēšanu – tā daudz neatšķīrās no pašas mājas un tās “pilotprojekta” (mazmājiņas) būvēšanas, vien “gabarītos” un materiālā. Tornīša karkasu veido 7 baļķi (nosacītie “stūri” jo vizuāli tas tāpat kā māja ir apaļš), 6 logi ar dēļu rāmjiem (“sienas”), kurus ar stūra baļķiem savieno “guļbūves” stilā izkārtoti dēļi. Jumta karkass un segums veidots tādā pašā veidā un kārtās kā mājai. No šiem izejmateriāliem svarīgākais bija sadabūt dēļus, profesionālā žargonā sakot - nomaļus, tas izdevās kādā gaterī. Pārējais – baļķi karkasam, kārkli, siens un velēnas jumtam atradās pašu sētā.

Sākotnēji tornīša modelis tika izveidots uz zemes – no dēļiem izgatavoti logu rāmji (kā jau viss mūsmājās – “kā liekas”, bez kādiem leņķamēriem un līmeņrāžiem), tie salikti aplī (7stūrī) un pāris vietās sastiķēti. Tad šis uzskates materiāls tika uzmanīgi pārvietots uz jumta. Uzmanīgi tamdēļ, lai lieki nemīdītu visu vasaru čubināto un ik pa brīdim ar jaunu sēklu maisījumu papildināto jumta zālāju, kuram nemaz nebija tik viegli ieaugties, īpaši dienvidu daļā. Logu rāmji tika pieskrūvēti pie jumta spāru galiem un ar dēļiem savienoti, lai izveidotu noslēgtu apli (nu labi, labi, 7stūri). Logu rāmji ir smagi un biezi, tie paši par sevi labi veic balsta funkcijas.

Tad nāca kārta spārēm. To gali tika savienoti - atkal jau ar dēļiem-nomaļiem!

Kā jau minējām, ar laika un LAIKA figurējošo līdzdalību pārējiem darbi vedās ar mazākiem vai lielākiem radošiem pārtraukumiem. Uznāca varenas, ilgstošas lietusgāzes, par kurām daudz skumts netika – jumta aplis aizklāts ar vatēto segu ļāva mums kopā ar tuviem un tāliem ciemiņiem omulīgi bungot pie krāsns un filozofēt pie ugunskura.

Nākamajā piegājienā tika sanaglots kārklu jumts, kas nosegts ar ģeotekstilu, sienu un plēvēm. Iestiklojās arī lodziņi.

Pēc atkal pāris nedēļu gara pārtraukuma darbi turpinājās – velēnu sarakšana, purināšana un izkārtošana pēdējo šīs sezonas odu ielenkumā. Tornīša krāsošana, palodzīšu pielikšana un visāda citāda “smukināšana” gan no ārpuses, gan iekšpuses. Vēl tik atlicis visu uzparikti kārtīgi nosiltināt no iekšpuses, lai naktīs vējā neplīv mati :)

Cik gaišs uzreiz ir tapis mājā! Īpaši rītos jumtguļamistabā, mudinot celties agrāk un figurēt pa dzīvi tālāk!