Pēc dažām dienām kārtējā saules gadskārtā jau vērsim durvis Rudenim. Bet lai to cienīgi veiktu, vispirms cienīgi jāpasaka “paldies un atā līdz nākamgadam” Vasarai. Ik brīdim dzirdējām runas, ka vasaras šajā vasarā nebija....

Kā jau esam vēstījušas ne viena vien stāsta ievadā, mēs – Šambungas – esam patiess spēka instruments, tāds, kuru savā ceļā sastop tie, kuri paši uz tā (sava ceļa) atrodas!

Ne vienmēr mūsu (iedomātās) vēlmes atbilst mūsu (patiesajām) vajadzībām. Mēs, Šambungas, atkal un atkal pārliecināmies par šīs sentences patiesīgumu. Ādas, no kurām topam, “atnāk” un “nobriest” dažādos neparedzamos vei...

Sit, Jānīti, VARA bungas vārtu staba galiņā!