Debesu bungu stāsts

.

Vienīgais, par ko vēl dažkārt mēdzam pabrīnīties, ir tas, ka nebrīnāmies. Bet no otras puses skatoties – dzīve pati ir brīnums un dzīvē notiek tikai brīnumi. Tāpēc nebrīnāmies, ka brīnumains ir arī Debesu bungu stāsts.

Debesu bungas savu līkumu caur šo pasauli uzsāka pašā vasaras karstumā, milzīgas mežacūkas ādai ceļojot no Ventspils puses caur Rīgu uz Pokaiņu mežu. Līdz tam brīdim dažādās improvizētās dabas un pilsētas darbnīcās bija tapušas vidējā izmēra brieža un stirniņas ādu bungas – smalki darbi, jo ādas ir trauslas un plānas. Tāpēc darināt lielās, biezās un pamatīgās mežacūkas bungas bija aizraujošs izaicinājums. Savā tapšanas procesā karstajās augusta dienās bungas paceļoja no Pokaiņu meža uz Daugavmalu Ikšķilē. Bungas izveidojās skaistas – lielas un raibas. Vietām saglabājušies sari tām piešķīra gaumīgu mežonību. Īstas Šamaniskās bungas ar dobju, spēcīgā skaņu un vibrāciju, kuru var sajust krietnā attālumā! Turklāt pavisam nejauši, „peldot” ar vātīti pa bungām atklājās kāda fīča – sari rada tādu burbuļojošu skaņu kā strautiņā vai lietus – tāpēc pirmais bungu vārds bija „Lietutiņa bungas”. Jau pēc dažām dienām bungas kopā ar pārējām kārtīgi „apgrozījās sabiedrībā” – piedalījās Helsus festivālā, kur tika skaisti izskandinātas noslēguma rituālā kopā ar draudzīgo domubiedru – samaņu bungu ritmiem  un balss plūdumiem.

Pēc festivāla debesu bungas kopā ar savām „mazajām māsām” – no tās pašas ādas tapušajām divām mazajām bungām dzīvojās pa Pokaiņu mežu, sildoties saulītē un ik pa brīdim sasaucoties ar Mežu. Līdz pienāca diena, kad visas bungas piedalījās nelielā ekspozīcijā, smuki satupušas ap ugunskuru. Mirklis – un uguns izrādījās viltīgāka. Pēc godīgas cīņas bungas aizgāja... Tātad tā tam ir jābūt – vienas Šambungas bungo Debesīs, vērodamas un sargādamas mūs – pārējās. Tās ir DEBESU BUNGAS. To jaunākās māsas, savukārt, pārstāv Debesu bungas šeit, materiālajā realitātē. Vienas no tām – Debesu turētājs – jau ir atradušas savu saimnieci, savukārt (Pa)zemes turētājs savas mājas vēl meklē. Kopā ar Debesu bungām ar uguni cīnījās arī Cīņu bungas, kurām šis piedzīvojums ir piešķīris īpašo, spēcīgo izskatu, raksturu un iedarbību.

Reizēm ir jāprot zaudēt cīņā, lai uzvarētu karā.