Bungu darbnīca ar PVN (pievienotās vērtības noslēpumiem)

Visumā it viss sevī slēpj PVN. Atšķiras vien tā izpausmes veids.

Ja materiālās pasaules likumos to sauc par Pievienotās vērtības NODOKLI, tad, materiālajai pasaulei pievienojot arī smalkākās pasaules  - Pievienotās vērtības NOSLĒPUMS. Šis noslēpums ir noslēpts visur – lietās, notikumos, attiecībās, likumsakarībās. Jautājums – vai visi to pamana.

Šīs bungu darbnīcas dalībnieki – Lauris, Arnita, Māris, Santa un zeltainais retrīvers Rondo – šo to no šī noslēpuma jau kādu laiku ir sākuši pamanīt. Tāpēc notikumus, kas iesākās jau krietnu laiku pirms šīs vējainās aprīļa dienas un ļoti intensīvi turpināja risinājāties vēl 24 stundas pēc tās, ja ne uzreiz spēj līdz galam izskaidrot, tad zina, ka Laiks šo noslēpumu atklās.

Foršo Pīlāču ģimeni – Māri, Santu. Viņu 3 bērnus, suni un kaķi – zina daudzi. Aktīvā saime ir sastopama dažādos ezotēriska, folkloristiska un dzīvesziņas satura festivālos, pasākumos, rituālos un nometnēs, mēdz pazibināties arī medijos. Māris ir iecienīts pasākumu vadītājs, čakrofona skaņu dziedinātājs un ar savām bungām un balsi dzirdams daudz kur – sākot ar mājas rituāliem līdz pat arēnas “Rīga” rampu gaismām. Savukārt Santa cilvēkiem palīdz šķetināt dažādus dzīves jautājumus ar astroloģijas, maiju astroloģijas, AURA SOMA un citu prakšu palīdzību, turklāt auž un māca citiem aust brīnišķīgus, krāsainus lakatus.

Mēs, Šambungas, par Pīlāčiem bijām dzirdējušas jau sen, bet iepazināmies pērnajā Helsus festivālā. Un te nu pirmais PVN (Noslēpums) – izrādās, Lauris bijis viens no viņu kāzu viesiem pirms 20 gadiem. Bet šodienā ģimenei vajag bungas. Vienas jau ir un savu darbu dara. Bet vajag otras, turklāt taisīt pašiem. Nu ko, nodoms skaidrs, gaidām, kas notiks tālāk.

PVN turpinās. Rudenī kādā pasākumā Santa iepazīstas ar Daci. Vārds pa vārdam – Santai vajag ādu priekš bungām, bet Daces vīrs ir mednieks. Brīnišķīgi. Bet nedēļu iepriekš arī mēs, Šambungas, iepazināmies ar Daci. Un viņa nolēma, ka vēlas savas bungas. Vīrs sagādās ādu, bet Lauris uztaisīs bungas. Gada nogalē Dace ar vīru, dēlu un krustdēlu apciemoja mūs Latgalē, un atveda brieža ādu. Pēc mēneša, jau jaunajā, 2018.gadā, aizvedot Dacei  tapušās bungas uz Lielvārdi, sastopam tur… Pīlāčus! Viņi ir tikko no Daces vīra dabūjuši brieža ādu. Pēc Laura instrukcijām Māris pāris dienās veica visus priekšdarbus, lai āda varētu mirkt un gatavoties.

Gāja ziema. Ik pa brīdim mēs, Šambungas, iedomājāmies – nez kā tur viņiem ar to ādu. Vai labi mirkst. Vai nav jau pārmirkusi.

Atbilde nāca aprīlī. Māra zvans mums – āda ir gatava, lai rīt gaidām viesus – taisām bungas! Vēlāk Santa stāstīja, kā tas noticis. Braukuši mājās, ceļa malā ieraudzījuši ērgli. Santas zīmju lasīšanas pieredze un prasme nostrādāja – jāskatās, kas ar ādu. Izrādās, pēdējais vislabākais brīdis. Pēc Laika enerģijām, kuras Santa zina un jūt, diena, kurā sastapts ērglis, tieši nesa ērgļa enerģiju, kas liek domāt un rīkoties plašāk un tālāk. Savukārt nākamā diena – diena, kurā viņi atbrauca bungas taisīt, sevī nesa Kosmiskās uguns transformējošo enerģiju. Tā arī bija – viena brieža āda transformējās… 4 bungās!!! Māris sev taisīja lielās. Santa sev izvēlējās magoņsarkanā riņķa vidējās bungas. Dēļ krāsas, jo tā piestāv viņas matiem. Ādas bija daudz, bez šīm sanāca vēl divas mazās bungas. Un atkal jau PVN – uz vienas no mazajām vietām spalva nenāca nost ne par kam, un tās atstātajā zīmējumā varēja saskatīt… ērgļa spārnu! Kā vēlāk stāstīja Santa, kaut prāts gribēja sākotnēji izvēlētās magoņsarkanās bungas kā savas, sirds tomēr velk uz to ērgli.

PVN turpinājās. Čakli rosoties ap bungām un runām visi 4 (Pīlāči un Daņilovi) konstatēja, ka nākamajā dienā Rīgā visi piedalās plānota liela notikuma pirmsapulcē. Jāpiezīmē, ka, kā jau pavasarī, pļava bija aizdomīgi mīksta, tāpēc Pīlāči savu auto atstāja ceļa galā, kur viņus pārtvēra Lauris ar busiņu Jēkabu, kuram ir gan ķēdes uz riteņiem, gan pieredze pa mīkstiem ceļiem. Nu ko, tad uztaisām bungas un braucam visi kopā. Aizvedam šos līdz ceļam un tad – uz galvaspilsētu.

Plāns lielisks. Bungas gatavas, aiziet! Bet… pļavas vidū busiņš kārtīgi “iesēdās” – ar visām ķēdēm un meistarību. Pāris stundas Lauris ar Māri no meža stiepa zarus, lai izceltu spēkaratu, bet nekā… Tas ir 4 bungu PVN – īsā laikā ļoti liela enerģija, tā nevar tik strauji mainīt vidi. Nu ko, Pīlāči ar savu guvumu brien uz ceļu, uz savu auto, Lauris un Arnita – uz mājām. Busiņš paliek pļavas vidū. Nākamajā rītā agri, agri, Lauris, izmantojot nelielo piesalumu, izbrauca no pļavas ar pirmo piegājienu. Un pēc dažām stundām visi satikās galvaspilsētā.

PVN nebeidzās. Pēc sapulces Māris startēja savu auto – nekā. Visādi izmēģinājās, bet nācās vilkt uz servisu. Tur arī mašīnītei uz kādu laiku bija jāpaliek. Tas viss notika brīdī, kad Santa mūs, Šambungas, aizveda pie sistēmisko izlikumu pēc Helingera metodes meistares Guntas, kas ātri vien kļuva par Zemzemes Šambungu saimnieci. Māris, palicis bez auto uz mājām – Ciemupi - devās ar vilcienu, Santa – ar mūsu busiņu. Apskatījām Pīlāču mājvietu – īstu spēka vietu, kuru Lauris reiz pēc nostāstiem ir meklējis, bet neatrada. Nu atrada. Atkal PVN. Tāda, lūk, bungu darbnīca!

Ko īsti slēpj šis noslēpums ar mašīnām? Kā tas nācās, ka pēc kopīgi pavadītas dienas Laiks iedeva vēl vienu kopīgu dienu? Kur mēs visi tā steidzamies? Vai varbūt  bremzējam? Katrā ziņā 4 bungas ir ļoti spēcīgs PVN – Pievienotās vērtības NOSLĒPUMS – gan to darinātājiem, gan tiem, kas tajā piedalījās. Lai LAIKS to arī palīdz atšķetināt, ieraudzīt, saprast un izdzīvot!