Šambungu rudens darbnīca ar Ilzi

.

Lai gan to īsto versiju par savu ceļu pie savām bungām vislabāk zina tikai katrs pats, tomēr vērojot, kāds tas zīmējās Ilzei, šambungām uzreiz tapa skaidrs – Ilze patiešām ir gatava savām bungām un visam, ko tās ienesīs viņas dzīvē!

Pirmo Ilzes zvanu saņēmām jau septembra vidū. Viņa vēlējās savas bungas darināt pati. Nu ko, vēlme ir, apņemšanās ir – tagad nepieciešams izejmateriāls – āda. Nepagāja ne pāris nedēļas, kad Ilze zvanīja atkal – āda ir! Vīra nomedītais briedis. Nu jau var sākties “darbnīca”. Tās pirmais etaps norisinājās telefoniski – kā ādu sagatavot, kā atpazīt tās gatavību tālākai apstrādei, kā dīrāt. Ar Laura konsultāciju palīdzību Ilze ar šo procesu tika galā meistarīgi, un oktobra pēdējā dienā saņēmām ziņu – rīt tiks mērots garais un gleznainais ceļš no Vidzemes augstienes un Aglonas pakalniem, lai šeit, mūsu mājās, kurām tajā brīdī bija uzmūrētas tieši puse no 13 sienām. Kas ir zīmīgi – naktī pirms lielās dienas māju apstaigāja briedis – kā zinādams, ka rīt notiks kāda viņa sugasbrāļa pārtapšana jaunā esībā!

Ilze bija, nebaidāmies šā vārda, profesionāli sagatavojusies bungu izgatavošanai. Siltā un ērtā darba tērpā, priecīgā un atbildīgā noskaņojumā. Un āda! Vienmērīga biezuma, kārtīgi apstrādātā briedīša āda ļāva izgatavot no sevis veselas 2 bungas! Vienas lielas, vienas mazākas, toties ar “austiņām”. Taisot bungas bija laiks gan sarunām par bungām un dzīvi, gan dziesmām, gan putrai. Arī mājupceļš Ilzei izvērtās maģisks – kad sāka putināt tā, ka vairs ne ko redzēt, ne pabraukt, tad tika lūgta palīdzība Vēja mātei, lai palīdz nokļūt galamērķī. Un tiešām – putenis mitējās un atsākās tikai tad, kad Ilze jau bija drošībā!

Bet nākamajā rītā gan mēs, Šambungas, Latgalē, gan Ilze un viņas jaunās bungas Vidzemē pamodās īstā “ziemas pasakā” – viss visapkārt mierīgs un balts! Ziema šogad agri atnākusi!

Pēc nedēļām trim Laura un Arnitas ceļš aizveda līdz Abavas krastiem apraudzīt, kā tad bungām klājas! Un klājas tām labi – tādas bungas līdz šim nekur nav redzētas – kaut arī to āda ir stingra, tomēr – dzintaraini caurspīdīga, caur kuru paveras citādāks skats uz pasauli.

Lai Ilzei un bungām laba sadzīvošana un sabungošana! Un ceram kādreiz sabungot kopā!