Laiktelpas šambungu darbnīca

.

1836.gada fizikas mācību grāmatā teikts – Laiks ir drīzums, ar kādu rumpis iet caur rūmi.

Kādā drīzumā rumpis iet caur rūmi, taisot bungas? Parasti vienu dienu (ja bungu riņķis ir jau gatavs un āda nopūdēta). Ja “rumpis” ir tāds lielāks, bet “rūme” – šaurāka, tad drīzumu var pastiept uz divām dienām. Lai šis process izlīdzinātos līdz 3 dienām, vajadzīga jau radošāka pieeja. Četrās – meistarība. Piecās – maģija. Bet Laiktelpas Šambungu darbnīcas drīzums pārsniedza pat maģijas robežas. Tas ilga veselas 6 dienas! Tieši tāpat kā vēl vairāki desmiti meistardarbnīcu jeb vietējā leksikā saukto “ieviržu” ģimeņu saietā “3x3”, kurš jau daudzus gadus norisinās dažādās vietās visā pasaulē.

Jā, mums, Šambungām, tā bija pavisam jauna pieredze – bungu gatavošanas procesu sadalīt uz 6 dienām pa 2,5h katrā. Var teikt, ka paveicām teju neiespējamo. Jo, taisot bungas, āda “caur rūmi” jāizvelk īstajā drīzumā, ne agrāk, ne vēlāk. Citādi bungas neskanēs vai visādi citādi neizdosies. Bet Laiktelpas Šambungu darbnīcā viss izdevās lieliski, pateicoties Laura meistarībai un saspēlei ar Laiku. Un, protams, pateicoties čaklo, aizrautīgo apķērīgo un pacietīgo bungu gatavotāju komandai.

Šoreiz, ņemot vērā patiesi karsto vasaras nedēļu un nometnes formātu, bungas tika gatavotas no ādu sagatavēm, kuras Lauris ziemā pūdēja, ģērēja un izžāvēja, iestieptas rāmjos. Ļoti ērti – busiņā ieliec paciņu ar ādām, darbnīcas vietā uz vienu nakti iemet vannītē ar ūdeni un nākamajā dienā stiep uz riņķiem.

Drīzumu jeb laiku sadalījām radoši loģiski – bija dota vesela diena, lai katrs uzmeistarotu savu īpašo riņķi – nokrāsot, iestrādāt tapiņas vai kā citādi personalizēt tā sagatavi. Tad bija diena bungu uzstiepšanai uz riņķa. Citu dienu bungas, kad nedaudz pažuvušas, varēja kārtīgi nospriegot, kas ir ļoti svarīgi, lai tās “nemestu kroku” un nezaudētu vibrāciju. Ja bungu darbnīca ilgst vienu dienu, cilvēks ar slapjām bungām dodas mājās un nākamajā dienā “neizpilda mājasdarbu” – nenospriego bungas, tad tās var zaudēt daudz ko no savām iespējām. Tad bija diena, kurā katrs pats atrada savu īpašo kociņu vai kociņus vālītēm un rokturīšiem. Visi instrumenti bija visu rīcībā, tāpēc puiši varēja palīdzēt meitām un arī meitas uzrādīja izcilas prasmes darbā ar āmuriem, zāģiem un urbjiem, tāpat kā puiši – ar adatām un dzijas kamolīšiem.

Kopā tika uztaisītas 9 bungas (akurāt 3x3). Astoņi bungotāji tika katrs pie savām pašu gatavotajām bungām, bet devītās – kopīgajā enerģijā Laura rokām meistarotas – tika dāvātas 3x3 Mātei – Inesei.

Nometnes moto ir Dievs, Daba, Darbs.

Bungu tapšanā allaž ir piedalījušies visi trīs šeit spēki. Daba dod materiālus, cilvēks ieliek savu Darbu, bet visam pāri – Dievs. Kas tad cits, ja ne Dievs nosaka to “drīzumu, ar kādu rumpis iet caur rūmi”.